Kas jāmaina jau šodien
Skat – laika spiediens spēcīgāks par jebkuru dzelzs likumu. Šodien Latvijas azartspēļu tirgus ir kā nerūpējies vīna pudeles krājums: pārpilns, nepārredzams, un bieži vien nelegāls. Vienkārši sakot, likumdošana guļ pie galda, bet ne spēlē. Ja nevaram risināt problēmas uz vietas, tad pat nekas neizvērsies. Un šeit sākas īsts haoss.
Pašlaik pastāvošā struktūra
Tagadā gan ir pieņemts likums par azartspēlēm, bet tas ir kā grāmatas lapa, kas neaptver visu stāstu. Pamatnormas – “Kas ir atļauts, kas nepieļaujams” – ir izskalotas ar trūkumiem, kas ļauj tumsas spēlētājiem slēpties aiz likuma spraugām. Citiem vārdiem sakot, pastāv sprāga starp noteikumiem un realitāti. Šeit jau vajag trāpīt tieši uz sirdi.
Kāpēc jāizveido skaidrs regulējums
Here is the deal: bez skaidras, spēcīgas struktūras, valstij ir jāsaskaras ne tikai ar finansiālām zudumiem, bet arī ar sociālo risku, kas izplatās kā ugunsgrēks. Skat, ja neuzturam stingru kontroli, mazāk nekā 10 % spēlētāju saprot, ko viņi patiesi risina, bet 90 % ieslodzās kā pelēkā miglā. Šis paradokss ir kā vilnis, kas pārpludinās krastu, neatliekoties pārāk ilgi.
Ekonomiskā perspektīva
Azartspēles dod valdībai miljonus, bet tas ir kā ieķērtots dārgakmeņi – jāizmet, lai var izmantot. Ja likums kļūst par paraugu, investori var pārliecināties, ka viņu nauda nav izpludināta kā pelēka migla. Finanšu pārskati no azart-speles.com skaidri rāda, ka struktūrizēta tirgus platforma var radīt stabilu ieņēmumu plūsmu, bet tikai tad, ja to reglamentē atbilstoši. Vēlreiz – tas ir neatliekams.
Sabiedrības veselība
Patiesi, nav šausmas, ka spēles var kļūt par “bērnu rotaļlietām”, bet realitāte ir citāda. Vienreizējās, 2‑vārdu frāzes kā “kažreiz tas ir normāli” var radīt neatgriezeniskas sekas, ja nav regulējoša struktūra. Līdz ar to, katrs likumības fragments, ko noņemam, ir kā atslēga, kas atver durvis pretādām, biežāk vien nepatīkamām, realitātēm.
Ko mēs varam darīt tūlīt
Skat: vispirms jāizveido neatkaucama darbības plāna sistēma – konkrēta, mērotama, pārbaudāma. Pirmie soļi ir noteikt “kaķa un pele” modelis – kādas spēles ir riskantākās, kuras vajag piespiest regulēt. Otrkārt, jāiestrādā publiskā uzraudzība, kas ir kā spogulis, kurā var redzēt katru gaisa brīdi. Trešais – jāizveido licencēšanas kods, kas darbojas kā PIN kods visām spēlēm, lai novērstu neautorizētus variācijas.
Turpmāk jāveic darbība. Pārliecinies, ka katrs jauns likums tiek īstenots ar kodola stingrību, bet ar praktisku elpu, lai tas neizdzenās kā papīra lidmašīna vējā.